Iesnas…

Raksts principā ir diezgan nevērtīgs, ja ņem vērā to, ka rakstu samērā reti, ikdienas steiga, ātrums un viss pārējais vnk paņem daudz laika. Protams es melotu ja teiktu ka man nepietiek laika, lai pāris minūtes pasēdētu pie wordpress un uzrakstītu rakstu. Bet , jēga no tā? Ok, jēga ir. Mācos izteikt savas domas, kaut ko pateikt utt. Bet, lai kļūtu par blogeri man ir tālu, pat pārāk tālu. Ja godīgi tad tāds nemaz nav mans mērķis. Mans mērķis tātad – sasniegt dzīvē, visu ko es vēlos. Mēs esam ļoti alkatīgi, bet tas ir tikai labi, jo tas liek mums attīstīties. Pēdējāis raksts bija par saziņu ar cilvēkiem, manuprāt manas domas nav mainījušās.

Iesnas.. klepus.. it kā neslimoju, tomēr esmu kaut kur saķēris, laikam – 5 grādos nevajadzēja ārā treniņā skriet. Veseļojos. Jāgatavojas sacensībām.

Esmu sācis citu dzīvi. Nezinu vai labāku, bet iespējams labums būs ilgtermiņā, pagaidām izmaiņas nejūtu. Brīžiem gribas sūroties, ka nav laika, bet vai tiešām tā ir? Treniņi, mācības, bizness, meitenes, izklaide, grāmatas, internets, mūzika, atpūta + vēl autoskola. Tik daudz kas jādara, bet kā to visu apvienot un vēl arī sasniegt kaut ko? Ir idejas, meklējot internetā atradu interesantu mājaslapu. Life Optimaizer (vai kaut kā tā) ir ok. Jūtu diezgan ievērojamas izmaiņas.

Tad vēl jaunums manā dzīvē – esmu sācis interesēties par sevis izzināšanu, dzīves jēgu, mazliet par ticību un citām lietām.

Meitenes. Nespēju neveltīt speciālu rindkopu, jo bez viņām nekur lāga nevar. Tomēr gadās visādi. Sapratu ka pieradums un bailes ko mainīt var būt sāpīgas. Secināju ka esmu iekšēji vērsts cilvēks, kas savas jūtas bieži vien patur iekšpusē. Tas nav labi. Tāpēc meklēju alternatīvas kā izlādēties. Pagājusi valentīndiena. Tā kā neatbalstu lielu steigu, iepirkšanos, (komercializāciju – nez vai pareizi uzrakstīju) tad apsveicu samērā pieticīgi. Daži tuvi cilv pat savu mazo pieticīgo dāvaniņu nav saņēmuši. Tas protams mazliet skumdina, bet zinu ka būs iespēja kaut kad vēlāk iepriecināt. Tātad.. ko es saņēmu? praktiski neko, ja neskaita buču draugos, un buču dzīvē. Hm..

Secīnājumi: Jādzīvo tā, ka šī būtu mana pēdējā diena, jāpalīdz citiem, jāsmaida, jāmācās, jābūt aktīvam, jāriskē, bieži vien risks atmaksājas utt. Kā sacīt jāsaka – jādzīvo. 🙂

Advertisements

3 komentāri »

  1. Marucis said

    Ir labi uzrakstīts! 🙂

    Kopumā uzskatu, ka Tev ir izaugsmes iespējas, un tākā esi atradis laiku arī sabiedriskajai dzīvei, tad jau apvienot visas pārējās nodarbes sanāk! 🙂

    Privātajā dzīvē – veiksmi un sapratni! 🙂
    Ja arī ne labākais novēlējums, bet tomēr kaut kas! 😉

    Un pie secinājumiem – labas domas un idejas, kuras arī reālajā dzīvē var pārvērst par īstenību! 🙂

  2. Somehow i missed the point. Probably lost in translation 🙂 Anyway … nice blog to visit.

    cheers, Bimetallism!!

  3. Māris said

    ir arī hroniskās iesnas!

RSS feed for comments on this post · TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: