Ziediņš…

Ziediņš

Fricis Bārda

Ziediņš


Tik kluss un tik maigs
kaa pusplaucis zils linu ziedinjsh
tavs miiljais vaigs.

Ar siltu dvashu,
ko shkjiroties puushu rokjelees tavaas,
es atdotu tev sevi pashu.

Man gribas buut zilajaa ziedinjaa,
Un ziedeet. Un vairaak
itin nekaa.

Ārija Elksne

* * *

Es šo dienu neatdošu putekļiem,
Neatļaušu sarūsināt raizēm,
Mirdzošu kā viņu saņēmu,
Gribu to līdz mūža galam aiznest…
Nestāstiet, ka dzīvojam mēs nākotnei,
Ka vislaimīgākie esam darbā, —
Tikai tādu dienu vārdā mēs
Spējam izturēt šīs zemes skarbumu…
Lai cik ilgi klejojam un maldāmies,
Lai cik daudz no tumsas trauka dzeram,
Katrs kaut kur dziļi dvēselē
Mēs ar tādu dienu tikties ceram,
Kad pār kalnu, rokas izpletuši,
Balti bērzi smejot pretim skrien
Un mums — nogurušiem, neticīgiem, salauztiem —
Zilus spārnus prieks pie pleciem sien.

Advertisements

2 komentāri »

  1. sheina said

    Nju skaisti! Vārdi dzilji un ar savu domu.. ko lai piebilst! Man patiik! 😉 🙂

  2. medutinjsh said

    njaaa..ljot ljot skaisti 🙂 mmm……

RSS feed for comments on this post · TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: